abiugatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of abiugō (“unyoke”).
Participle
abiugātus m (feminine abiugāta, neuter abiugātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abiugātus | abiugāta | abiugātum | abiugātī | abiugātae | abiugāta | |
| genitive | abiugātī | abiugātae | abiugātī | abiugātōrum | abiugātārum | abiugātōrum | |
| dative | abiugātō | abiugātō | abiugātīs | ||||
| accusative | abiugātum | abiugātam | abiugātum | abiugātōs | abiugātās | abiugāta | |
| ablative | abiugātō | abiugātā | abiugātō | abiugātīs | |||
| vocative | abiugāte | abiugāta | abiugātum | abiugātī | abiugātae | abiugāta | |
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.