जामातृ
Sanskrit
Etymology
From Proto-Indo-Aryan *ȷ́ā́mātā, from Proto-Indo-Iranian *ĵā́mātā, from Proto-Indo-European *ǵem- (“to marry”). Compare Latin gener (“son-in-law”), Ancient Greek γαμβρός (gambrós, “any relative by marriage”) and Russian зять (zjatʹ, “son-in-law”).
Pronunciation
Noun
जामातृ • (jā́mātṛ) m
Declension
| Masculine ṛ-stem declension of जामातृ (jā́mātṛ) | |||
|---|---|---|---|
| Singular | Dual | Plural | |
| Nominative | जामाता jā́mātā |
जामातारौ / जामातारा¹ jā́mātārau / jā́mātārā¹ |
जामातारः jā́mātāraḥ |
| Vocative | जामातः jā́mātaḥ |
जामातारौ / जामातारा¹ jā́mātārau / jā́mātārā¹ |
जामातारः jā́mātāraḥ |
| Accusative | जामातारम् jā́mātāram |
जामातारौ / जामातारा¹ jā́mātārau / jā́mātārā¹ |
जामातॄन् jā́mātṝn |
| Instrumental | जामात्रा jā́mātrā |
जामातृभ्याम् jā́mātṛbhyām |
जामातृभिः jā́mātṛbhiḥ |
| Dative | जामात्रे jā́mātre |
जामातृभ्याम् jā́mātṛbhyām |
जामातृभ्यः jā́mātṛbhyaḥ |
| Ablative | जामातुः jā́mātuḥ |
जामातृभ्याम् jā́mātṛbhyām |
जामातृभ्यः jā́mātṛbhyaḥ |
| Genitive | जामातुः jā́mātuḥ |
जामात्रोः jā́mātroḥ |
जामातॄणाम् jā́mātṝṇām |
| Locative | जामातरि jā́mātari |
जामात्रोः jā́mātroḥ |
जामातृषु jā́mātṛṣu |
| Notes |
| ||
Descendants
- Ardhamagadhi Prakrit:
- Bengali: জামাই (jamai)
- Oriya: ଜ୍ୱାଇଁ (jwaim̐)
- Dardic: *ǰā́mātr̥
- Kalasha: ǰamów
- Kashmiri: zamaturu
- Maharastri Prakrit:
- Pali: jāmātu
- Romani: zhamutro
- Sauraseni Prakrit: 𑀚𑀸𑀫𑀸𑀉 (jāmāu)
- Hindi: जँवाई (jãvāī), जमाई (jamāī)
- Gujarati: જમાઈ (jamāī)
- Punjabi: ਜਵਾਈ (javāī)
- Nepali: ज्वाई (jwāī)
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.